Viens no projekta uzdevumiem ir atrast jaunas mazā ērgļa ligzdvietas Latvijā. Ko tas īsti nozīmē – atrast ligzdu? Kā mēs to darām? Ligzdas atrašana ir darbs, kas prasa laiku un pacietību, kā arī labi uztrenētas putnu eksperta prasmes – spēju atšķirt mazo ērgli pēc silueta lidojumā vai saklausīt tā klaigāšanu starp citu putnu balsīm.
Stāsta eksperts Andris Dekants:
Parasti ligzdu meklēšana notiek tā. Eksperts dodas uz kādu teritoriju un vispirms vienkārši mēģina tur ieraudzīt mazo ērgli vai ērgļu pāri. Tas nozīmē pacietīgu vērošanu, apkārtnes pētīšanu. Ja veicas un es ieraugu putnu, tad ir vērts pievērst uzmanību tam, vai tuvumā nav ligzda. Katrs putns vairāk vai mazāk uzturas savā teritorijā, kur ligzdo un meklē barību. Tātad, ja ieraugu ērgli, apkārt ir lauki, kas piemēroti barības iegūšanai, ja ir labs mežs, tad ir liela iespēja, ka zināmas platības ietvaros jābūt arī ligzdai.
Tālāk jau eksperta darbs ir sašaurināt meklēšanas lauku, lai saprastu, kurā no koku grupām vai puduriem ērglis varētu ligzdot. Vislabāk to darīt tad, kad kokiem vēl nav lapu, tad ligzdas vislabāk saskatāmas. Bieži ligzdu atrašana nav vienkārša, tādēļ ir vērts veltīt laiku tam, lai sagatavotos, pie datora. Datu bāzēs izpētu mežaudžu plānu, un tad arī var saprast, kurš no nogabaliem ir piemērots mazajam ērglim. Mēs zinām, ka nepieciešams mežs, kas vecāks par 70 gadiem, konkrētu sugu koki. Kad pēc šīm pazīmēm atlasīti iespējamie nogabali, tad dodos noteikt ligzdas atrašanās vietu dabā. Eju pa mežu un klausos. Ja dzirdu, ka mazais ērglis klaigā – eju tajā virzienā. Pēc skaņas ir grūti pateikt ligzdas attālumu, bet var saprast virzienu. Tāpat turpinu novērot. Piemēram, ja jūnija otrajā pusē, jūlijā ieraugu mazo ērgli, kas lido ar vardi knābī, tad ir skaidrs, ka tas nes uz ligzdu barību.
Tad, kad esmu ieraudzījis ligzdu, nekas vēl nebeidzas. Ir jāsaprot, vai tajā patiešām ligzdo mazais ērglis. Mazais ērglis mēdz ligzdu mainīt ar peļu klijānu, arī citām plēsīgo putnu sugām, tāpat ir bijuši gadījumi, kad tas ligzdo melnā stārķa ligzdā. Nokļūstot tuvāk ligzdai, ir ļoti būtiski uzvesties tā, lai mazo ērgli netraucētu, jābūt ļoti klusam un nemanāmam. Ligzdai pierakstu koordinātas, nofotografēju, aprakstu ligzdas novietojumu, stāvokli un visu citu iespējamo informāciju.
Viss process vienas ligzdas atrašanai var aizņemt pat līdz trim dienām. Jāpēta, jānovēro, nepieciešama liela pacietība, zināšanas un gadiem trenēta acs un auss. Bieži vien gadās arī tā, ka ligzda tiek atrasta, bet nav pārliecības par tās piederību, tāpēc pie tās vēl pēc kāda laika jāatgriežas. Iespējams, pēc gada, jau nākamajā sezonā.
Šobrīd projekta ietvaros esam atraduši jau gandrīz 100 jaunas mazā ērgļa ligzdas, un darbi šajā sezonā turpinās.
