2021. gada septembrī noslēdzās Latvijas Dabas fonda īstenotais Eiropas Savienības LIFE programmas projekts “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā”, kas paveicis nozīmīgu darbu šīs sugas saglabāšanai. Pie mums mājo aptuveni trešā daļa no visas Eiropas Savienības mazajiem ērgļiem (Clanga pomarina), tādēļ mūsu valsts ir ļoti svarīga sugas aizsardzībai visas Eiropas mērogā. Projekta piecu gadu īstenošanas laikā veikti nozīmīgi dzīvotņu atjaunošanas darbi, atrastas vairāk nekā 500 jaunas mazo ērgļu ligzdas, izveidoti vairāk nekā 400 mikroliegumi mazo ērgļu aizsardzībai, atjaunots mazo ērgļu sugas aizsardzības plāns. Taču līdzās aizsardzības darbu veikšanai projekts izgaismoja arī būtiskus trūkumus dabas aizsardzības sistēmā Latvijā. Ar projekta paveikto plašāk var iepazīsties noslēguma ziņojumā. Savukārt ar projekta rezultātu gala atskaiti var iepazīties šeit.
Projekts “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” sākās 2016. gadā, kad par mazo ērgli, iespējams, bija dzirdējuši tikai dabas eksperti un putnu pazinēji. Šobrīd par mazajiem ērgļiem daudz vairāk zina gan sabiedrība, gan paši dabas eksperti, gan mežu īpašnieki, kuru īpašumos mazie ērgļi mājo.
Pateicoties projektā paveiktajam, mazajiem ērgļiem ir vairāk piemērotu dzīves un barošanās vietu – veikti biotopu atjaunošanas darbi divās Natura 2000 teritorijās. Grīvu salā Lubāna mitrājā tika atjaunots palieņu dabiskais ūdens režīms, aizberot meliorācijas grāvjus 30 km kopgarumā, kā arī dabiskās pļavas 57 ha platībā. Savukārt Kujas dabas parkā sadarbībā ar četriem zemes īpašniekiem atjaunoti 30 ha dabisko pļavu. Projektā paveiktais nodrošinājis to, ka atjaunotās teritorijas ir piemērotas pļaušanai un noganīšanai, tādējādi dodot labumu teritoriju īpašniekiem, kā arī kļuvušas par piemērotām barošanās vietām mazajam ērglim. Sagaidāms, ka šajās teritorijās arī kopumā uzlabosies dabas daudzveidība – parādīsies pļavām raksturīgie augi, ligzdos un barosies dažādu sugu putni.
Projekta ietvaros eksperti veikuši vienu no vērienīgākajām vienas putnu sugas ligzdošanas vietu apzināšanām, kāda Latvijā notikusi – atklātas 543 līdz šim nezināmas un neaizsargātas mazo ērgļu ligzdas. Ligzdu meklēšana nozīmīgi papildinājusi zināšanas par mazā ērgļa sugas izplatību, it sevišķi Sēlijā, kā arī rietumu un ziemeļrietumu Vidzemē. Kopumā Latvijā šobrīd mājo ap 4000 mazo ērgļu pāru.
Lielākajai daļai no jaunatklātajām ligzdām arī šobrīd nodrošināta aizsardzība – ir ierosināti un Valsts Meža dienestā (atsevišķos gadījumos – Dabas aizsardzības pārvaldē) apstiprināti 467 mikroliegumi – nelielas aizsargājamas teritorijas ligzdošanas teritorijā, kurās nedrīkst veikt mežistrādi (atļauta tikai mirušās koksnes izvākšana nelielos apjomos).
Jāatzīmē, ka mikroliegumu veidošana projekta laikā arī radīja meža īpašnieku neizpratni un neapmierinātību par meža teritoriju izņemšanu no saimnieciskās aprites, nenodrošinot pienācīgas kompensācijas. Arī Latvijas Dabas fonds uzskata, ka kompensāciju sistēma Latvijā ir jāuzlabo, tāpēc rosināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) pievērst uzmanību šim jautājumam. VARAM tika izveidota darba grupa darbam ar kompensāciju jautājumu, kurā tika sagatavoti priekšlikumi sistēmas izmaiņām. Sagaidām, ka VARAM īstenos arī šo ieteikumu ieviešanu dzīvē un tādējādi atrisinās vienu no būtiskākajām problēmām, kas šobrīd apgrūtina efektīvas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanu.
Diemžēl projekta laikā eksperti ir konstatējuši, ka 10% no visām neaizsargātajām mazo ērgļu ligzdām ietekmē saimnieciskā darbība, daudzos gadījumos faktiski iznīcinot to dzīvotnes. Projektā laikā eksperti arī vairākkārt iesnieguši ziņojumus atbildīgajām institūcijām par nocirstām mazo ērgļu ligzdām, kā arī snieguši ieteikumus problēmas risināšanai
Vēl paveikto darbu vidū jāmin mazo ērgļu sugas aizsardzības plāna pārskatīšana un apstiprināšana, zinātniskas publikācijas sagatavošana, mākslīgo ligzdu uzstādīšana mazajiem ērgļiem, kā arī dokumentālas dabas filmas “Mazie ērgļi Latvijā” klajā laišana.
Jānis Ķuze, projekta vadītājs, norāda: “Mazo ērgļu aizsardzības darbs Latvijā ir jāturpina, un projekts tam ir ielicis labu pamatu. Izstrādātais sugas aizsardzības pasākumu plāns sniedz ieteikumus gan praktiskiem dzīvotņu aizsardzības pasākumiem, gan likumdošanas izmaiņām. Nelielais areāls, ziemošana citā kontinentā un ar migrāciju saistītais risks, skaita samazināšanās un ļoti intensīvā biotopu pārveidošana ligzdošanas rajonos 21. gs. sākumā, kā arī zemās ligzdošanas sekmes ierindo mazo ērgli Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājamo putnu sugu kategorijā, kura aizsardzībai un izpētei arī turpmāk vajadzēs pievērst pastiprinātu uzmanību.”
