Kujas dabas parks, kura teritorija atrodas Madonas un Lubānas novados, īpašs ar to, ka šeit ir izcili augsta putnu sugu daudzveidība – mozaīkveida ainavā, kurā mijas meži un lauksaimniecības zemes, var sastapt 32 aizsargājamo putnu sugas. Nozīmīgākā no tām ir mazais ērglis, jo tieši Kujas dabas parkā konstatēts vēsturiski augstākais mazo ērgļu ligzdošanas blīvums ne tikai Latvijā, bet visā mazo ērgļu izplatības areālā.
Tādām teritorijām kā Kujas dabas parkam ir īpaši nepieciešama apsaimniekošana, kas ņem vērā dabas intereses. Projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana” ietvaros Kujā 30 hektāru platībā atjauno pļavas jeb dabiskos zālājus piecās dažādās teritorijās sadarbībā ar privātajiem zemju īpašniekiem un a/s “Latvijas valsts meži”. Šajās teritorijās atrodas zālāji, kas atbilst Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem, taču pļavas bijušas pamestas – aizaugušas ar krūmiem. Aizaugušos zālājos samazinās augu daudzveidība, kā arī tās vairs nav piemērotas mazā ērgļa barošanās vajadzībām.
Projekta ietvaros uzstādīts mērķis šīs teritorijas atjaunot tā, lai tajās atkal būtu dabas daudzveidība un līdz ar to – mazajam ērglim piemēroti barošanās biotopi. Lai to paveiktu, galvenais šajās vietās veicamais darbs ir krūmu izciršana. Pēc tam teritorijās plānota krūmu celmu un ciņu frēzēšana un varam gaidīt zālāja atjaunošanos. Kā komentē projekta zālāju eksperte Maija Medne: “Vietās, kuras tas jau paveikts, jau šobrīd ir redzamas izmaiņas – tur, kur zem krūmu puduriem noēnojuma dēļ bijusi kaila zeme, atjaunojas veģetācija un parādās pļavām raksturīgie augi.” Visās pļavu atjaunošanas vietās notiek augu un putnu monitorings, kas ļaus izvērtēt zālāju atjaunošanas ietekmi un sekmes.
Kā norāda Maija Medne, zemes īpašnieki ir atsaucīgi sadarbībai, jo tagad pļavas kļūs arī par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm – tajās varēs ganīt un vākt sienu. Pēc atjaunošanas darbu pabeigšanas pļavas tālāk jau apsaimniekos paši īpašnieki, rūpējoties arī par dabas daudzveidības saglabāšanu.
