Grīvu sala ir viena no projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” ietvaros atjaunojamajām teritorijām, kurā projekta partneris, zemnieku saimniecība “Tīravoti” Ivara Silkāna vadībā, veic darbus, kas jau šobrīd, projekta ceturtajā gadā, devuši uzskatāmu rezultātu. Ar katru sezonu Grīvu sala mainās.
“Tīravotu” saimnieks Ivars Silkāns.
Grīvu sala ir milzīgs purvu un mežu ieskauts pļavu masīvs dabas lieguma “Lubāna mitrājs” ziemeļu daļā, tā kopējā atklātā platība ir ap 500 hektāru. Padomju laikos liela daļa pļavu tika meliorēta, lai palielinātu tās ražību – meliorācijas grāvji izrakti ik pēc 50-100 metriem. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā grāvji aizauguši ar kokiem un krūmiem, aizaugušas arī daļa pļavu. Tāpēc vērtīgie Eiropas Savienības nozīmes pļavu biotopi, kas šajā teritorijā atrodami, ilgstoši netika apsaimniekoti un dabas daudzveidība mazinājās. Zeme bija sarežģīti apsaimniekojama, tai bija grūti piekļūt, un, lai arī Ivars Silkāns jau bija sācis darbus teritorijas uzlabošanai, veikt atjaunošanu tikai saimniecības pašas spēkiem un resursiem nebija iespējams.
Šobrīd Grīvu sala ir pavisam citādāka nekā aizaugusī ainava projekta sākumā – tajā ir atgriezusies dabas daudzveidība un saimnieciska rosība. Lai tas notiktu, vispirms bija nepieciešams atjaunot piebraucamo ceļu, tā nodrošinot piekļuvi teritorijai, tam sekoja Grīvu salas dabiskā palienes ūdens režīma atjaunošana – meliorācijas grāvju aizrakšana. Darbi noritēja ne bez grūtībām – 2019. gada plūdu laikā tehnika slīka ūdenī un darbi bija jāaptur līdz brīdim, kad 2020. gada vasarā pļavās iestājās sausums. Līdz 2020. gada novembrim visi projektā plānotie darbi bija paveikti – aizrakti 30 kilometri meliorācijas grāvju, atjaunoti 2 km ceļa, izveidotas 10 mākslīgās mitrzemes – mazi dīķīši, kā arī atjaunoti 13 hektāri parkveida pļavu un 44 hektāri palieņu zālāju.
Parkveida pļavas un palieņu zālāji tika atjaunoti 2019. un 2020. gada ziemā – izcirsti krūmi un koki. Paveiktais nodrošinās to, ka atjaunotās teritorijas ir piemērotas pļaušanai un noganīšanai, un līdz ar to kļūs par piemērotām barošanās vietām mazajam ērglim un ligzdošanas vietām daudzām citām putnu sugām, piemēram, ķīvītei, un, iespējams, arī vienam no retākajiem mūsu zālājos ligzdojošajiem putniem - ķikutam. Mazās mitrzemes ir jaunas nārsta vietas abiniekiem, līdz ar to barošanās vietas putniem, kā arī dzirdīšanas vietas ganību lopiem. Daļa no palieņu zālājiem tika atjaunoti aizbērtajās grāvju trasēs un šīs platības šobrīd ir uzskatāmas par lauksaimniecības zemi.
Skats uz Grīvu salu no putna lidojuma. Redzami grāvju aizbēršanas darbi.
Tagad Grīvu salā ganās “Tīravotu” gaļas lopu ganāmpulks – noganīšana palīdz turpināt dabas daudzveidības atjaunošanu pļavās. Kā stāsta “Tīravotu” saimnieks Ivars Silkāns: “Ar biotopu atjaunošanu esam nodarbojušies jau iepriekš, taču pirms projekta apgūt un labiekārtot Grīvu salas teritoriju bija praktiski neiespējami. Kopš sadarbības uzsākšanas šeit ir redzami uzlabojusies saimnieciskā darbība - esam kļuvuši krietni rosīgāki. Tagad ir sakārtoti ceļi, atjaunotas pļavas, izveidota ganību infrastruktūra. Mums ir arī papildināts ganāmpulks, ar ko ļoti lepojamies. Tehnikas iegāde, kas ir viens no projekta ieguvumiem, beidzot ļāva īstenot saimniecisko darbību vietā, kas izskatījās bezcerīgi.”
Savukārt dabas eksperti, kas teritorijā veic regulāru sugu monitoringu, norāda, ka atjaunošanas darbi jau parāda rezultātu. Veģetācijas monitoringa ietvaros kopš projekta uzsākšanas tiek veikta augu sugu uzskaite vairākos parauglaukumos visā teritorijā, kur notikusi ūdens režīma atjaunošana un notiek noganīšana. Maija Medne, projekta zālāju eksperte secina: “Apsaimniekošana devusi rezultātus – samazinājies ekspansīvo sugu un nezāļu, piemēram, tīruma usnes, lielās nātres un cirtainā dzelkšņa īpatsvars, tā vietā arvien vairāk sastopami palieņu zālājiem raksturīgie augi: dažādi grīšļi, parastā vīgrieze, parastā zeltene, parastā ciņusmilga, garlapu veronika, parastā skarene, dūkstu madara. Grīvu salas zālājos sastopamas dabisku zālāju indikatorsugas – zeltainā gundega un ziemeļu madara, kā arī īpaši aizsargājamā suga – mānīgā knīdija. Savukārt ganāmpulka klātbūtne ir sekmējusi to, ka zāle ir zemāka – tas nodrošina labākus medību apstākļus mazajam ērglim un citiem plēsīgajiem putniem.”
Projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” vadītājs Jānis Ķuze vērtē: “Projekta centrā ir mazais ērglis un tam piemērotu barošanās teritoriju un dzīvesvietu nodrošināšana. Grīvu salas piemērs rāda, kā veicot dabas atjaunošanas darbus, kas mērķēti vienai sugai, mēs īstenojam veselu pasākumu kompleksu, pēc būtības – atjaunojam ekosistēmu, kas dod labumu gan dabas daudzveidībai, gan saimnieciskajai darbībai. Tagad šeit ir skaistas, dabas ziņā daudzveidīgas pļavas, kurās veiksmīgi var ganīt gaļas lopus un attīstīt lauku uzņēmējdarbību.”
Video stāsts par palieņu atjaunošanu Grīvu salā.
