Mēs ceram, ka tuvāko gadu laikā mazā ērgļa populācijas aizsardzības statuss Latvijā tiešām uzlabosies, un putnu skaits vairs nesamazināsies. Taču ir skaidrs, ka ļoti nozīmīgā Latvijas populācija būs jāaizsargā arī nākotnē. Ja sugas stāvoklis uzlabosies, iespējams, aizsardzībai varēs izmantot paņēmienus, kas ir atšķirīgi no šobrīd izmantotajiem. Uz šo jautājumu visprecīzāk varēs atbildēt mūsu projekta ietvaros atjaunojamais sugas aizsardzības pasākumu plāns.

Mazie ērgļi tiek sargāti arī citur Eiropā – saskaņā ar Putnu direktīvu tas ierindots pie prioritāri aizsargājamām sugām, taču aizsardzības metodes katrā valstī ir atšķirīgas. Piemēram, tiek ierobežota saimnieciskā darbība noteiktā rādiusā ap ligzdu. Latvijas pieeja – individuāli plānotu mikroliegumu veidošana nodrošina individuālu pieeju katram gadījumam.

Piemēram, Igaunijā mazie ērgļi tiek sargāti šādā veidā: pēc ligzdas atrašanas tās piederību sugai apstiprina speciālists, un tā tiek iekļauta speciālā reģistrā, kas tai automātiski nodrošina aizsardzību 100 metru rādiusā, kurā aizliegta mežsaimnieciskā darbība. Gadījumā, ja ligzdošanas atradnei nav ilgtermiņa perspektīvas un tā ir netipiska, šāds buferis var tikt saglabāts tikai tik ilgi, kamēr ligzda ir kokā. Ja atradne ir perspektīva, tās aizsardzībai var piemērot papildus aizsardzības pasākumus, kas līdzīgi Latvijā izmantotajai mikroliegumu sistēmai – tiek individuāli plānota katras vietas aizsardzība, piemērojot arī atšķirīgu zonējumu. Šādai īpaši izveidotai teritorijai nav noteikti platības griesti, parasti tā ir lielāka nekā sākotnējais 100 metru buferis.

2017. gada novembrī Igaunijas reģistrā ir iekļautas 873 ligzdas (populācijas vērtējums šobrīd ir 500-600 pāri), kas nozīmē, ka vidēji uz vienu pāri tiek sargāta aptuveni pusotra ligzda.

Mazais ērglis ir visā Eiropā aizsargājams putns - sargājot mazo ērgli Latvijā, mēs to aizsargājam visas Eiropas līmenī. Sugas sargāšana populācijas centrā ir būtiska nozīme - ja populācijai labi klājas tās izplatības areāla pamata daļā, tā var kompensēt skaita samazināšanos citās daļās.

Latvijā dzīvo aptuveni piektā daļa visas pasaules mazo ērgļu – aptuveni 3700 pāru. Lielais šīs sugas putnu īpatsvars galvenokārt skaidrojams ar to, ka Latvijā ir mazajam ērglim piemērota ainava – lauksaimniecības zemju un meža mozaīka. Mazais ērglis ir mežmalu putns, tā ligzdas parasti atrodas ne tālāk kā 400 metrus no meža malas, savukārt barība (strupastes, vardes, kurmji) tiek iegūta galvenokārt ekstensīvi izmantotās lauksaimniecības zemēs (pļavās, atmatās) un mitrzemēs.

Parasti mazais ērglis ligzdas būvē netālu no meža malas, augstu koku žāklēs. Tās ir liels zaru krāvums. Jaunbūvētas ligzdas, savukārt, var būt ļoti mazas. Zem mazo ērgļu ligzdām parasti nav putnu atlieku, kas tās ļauj atšķirt no vistu vanagu ligzdām. Zem ligzdas parasti var atrast pa kādai pieaugušo putnu spalvai – tās ir brūnas, bet ar labi redzamām svītru pēdām. Mazais ērglis ligzdu dekorē ar zaļiem zariem visu sezonu, bet agri pavasarī apdzīvotai ligzdai var nebūt nekādu redzamu dzīvības zīmju – ne mēslu, ne dekorējuma. Arī vēlāk, kad ligzdā jau ir mazulis, mēslu ir ļoti maz.