Ziņo par ligzdu 
Izskats
Mazais ērglis (Clanga pomarina, agrāk Aquila pomarina) ir vidēja auguma plēsējputns, kura spārnu izpletums sasniedz aptuveni pusotru metru. Tam ir gari, plati spārni ar stūrainiem galiem un brūns spalvu tērps. Spēcīgās kājas apspalvotas līdz pat pirkstiem.
Dzīvesveids
Mazais ērglis, lai arī ērgļu saimē viens no mazākajiem, ir majestātisks putns, kuru parasti var redzēt rāmi planējam virs laukiem. Pieaudzis tas kļūst 3–4 gadu vecumā, un var nodzīvot līdz 20 gadiem. Latvijā mazais ērglis ir cieši saistīts ar cilvēku un tā darbību. Putna dzīvi ietekmē tas, kā kopjam laukus, kā apsaimniekojam pļavas un kā rīkojamies mežā. Mazajam ērglim vajadzīga pļava, atmata vai zālājs, kur meklēt barību, tam vajadzīgs mežs, kur būvēt ligzdu. Mazajam ērglim nepieciešami atsevišķi augoši koki, siena kaudzes, žogu rindas un stabi, kur uzmesties, lai nolūkotu medījumu. Mazajam ērglim neder izcirtums, un tam neder milzīgi lauki, kuros aug viena kultūra.
Barošanās
Visvairāk mazais ērglis ēd sīkos grauzējus un vardes – tie katrs veido apmēram pusi putna ēdienkartes. Tas nesmādē arī kurmjus un kukaiņus, bet pavisam reti medī citus putnus. Barību mazais ērglis meklē pļavās, zālājos, atmatās, un medībās pavada lielāko daļu no diennakts aktīvā laika. Ērglis visbiežāk medī kilometra rādiusā ap savu ligzdu, tāpēc tam svarīgi, lai dzīvesvietas tuvumā būtu nopļautas pļavas, arī pārplūstošas seklas ieplakas pļavās un atmatās, jo tajās ir vardes. Medījumu mazais ērglis noskata, sēžot kādā augstā vietā – atsevišķi augošā kokā vai mežmalā, arī uz siena ruļļa, bet medīdams labprāt staigā pa lauku.
Ligzdošana
Mazie ērgļi ligzdo pa pāriem, paliek uzticīgi viens otram un pēc ziemošanas Āfrikā atgriežas vecajās ligzdošanas vietās. Putni ligzdo pieaugušos lapu un jauktu koku mežos, kuros aug egles, melnalkšņi, bērzi un apses, un ligzdas vislabprātāk būvē netālu no meža malas. Latvijā tie atgriežas aprīļa sākumā, kad būvē lielu ligzdu augstu koku zaru žāklēs. Mātītes izdēj vienu vai divas olas – baltas ar tumšiem raibumiem. Mātīte tās perē, bet tēviņš aizsargā teritoriju un baro mātīti, retumis uzņemoties arī perēšanas darbu. Pēc nedaudz vairāk kā mēneša izšķiļas cāļi. Ja tie ir divi, tad vecākais un spēcīgākais putnēns vairumā gadījumu uzbrūk otram, un izdzīvo tikai viens. Tas, ka mazajiem ērgļiem ir maz pēcnācēju, ir viens no iemesliem, kāpēc tie izplatās lēni. Mazie ērgļi ir ļoti jutīgi pret traucējumiem, tāpēc ligzdošanas laikā tos nedrīkst traucēt.
Dzīves ritms un vieta
Līdz vasaras beigām mazais ērglis dzīvo ap savu ligzdas vietu un rūpējas par jauno paaudzi, bet septembra pirmajā pusē sāk ceļu uz ziemošanas zemēm. Migrācijas laikā vienā virzienā mazais ērglis nolido vidēji 11 000 km. Tā galamērķis ir Āfrikas austrumdaļa. Latvijā mazie ērgļi atgriežas aprīļa sākumā un meklē vecās ligzdu vietas. Latvijā, dabas parkā “Kuja” ir reģistrēts pasaulē lielākais mazo ērgļu ligzdošanas blīvums (līdz 33 pāriem uz 100 km²).
Aizsardzība
Mazais ērglis ir apdraudēta suga. Latvijā dzīvo gandrīz puse no visas Eiropas mazajiem ērgļiem un viena piektā daļa no visas pasaules populācijas – apmēram 4000 pāru. Taču kopš gadsimta sākuma Latvijas populācija ir gājusi mazumā par vismaz 15 %. Tāpēc mēs esam par šo sugu atbildīgi ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas un pasaules mērogā. Mazais ērglis ir plēsīgais putns, barības ķēdes noslēdzējs. Visvairāk tam kaitē intensīvā lauksaimniecība – lieli, viendabīgi monokultūru lauki, jo tādā veidā izzūd barošanās vietas. Arī intensīvā mežsaimniecība – mežu izciršana maina vidi un padara to tādu, kurā arvien mazāk iespēju dzīvot mazajam ērglim.
Galvenās pazīmes
Kāpēc mazais Ērglis ir aizsargājams
Mazo ērgli Eiropā apdraud ligzdošanas un barošanās biotopu zaudēšana (mežu izciršana, mitrzemju nosusināšana, kā arī lauksaimniecības intensificēšanās), kā arī putnu nogalināšana caurceļošanas vietās.
Nevienā citā valstī Eiropā nedzīvo tik daudz mazo ērgļu kā Latvijā. Ja suga izzūd Latvijā, tas atstās ietekmi uz kopējo populāciju, tāpēc esam par to atbildīgi.
Kopš 2000. gada mazo ērgļu populācija Latvijā samazinājusies par 10-15 %.
Mazais ērglis ir indikatorsuga – tā ir suga, kas norāda, ka tās dzīvesvietā ir daudzveidīga daba.
Mazajam ērglim nav piemēroti jauni meži, jo jauni koki nav pietiekami stabili ligzdas noturēšanai. Tāpēc svarīgi saglabāt ligzdošanai piemērotas vecas mežaudzes.
Mazo ērgli negatīvi ietekmē intensīvā lauksaimniecība un intensīvā mežkopība, kuru dēļ samazinās mazā ērgļa dzīves telpa.
Mazajam ērglim draudzīga saimniekošana mežā un laukos ir laba arī citām augu un dzīvnieku sugām, kā arī dabas daudzveidībai kopumā.
Latvija ir nozīmīga mazo ērgļu izpētes valsts, kas sniedz vērtīgu informāciju par šo sugu pasaules mērogā.
Latvija var lepoties ar mazo ērgli – mēs esam šim īpašajam putnam piemērota un laba dzīvesvieta.
Tiešraide
Kā dzīvo, ko ēd, kā uzvedās mazais ērglis? Tiešraides kameras dod iespēju vērot putnu dzīvi un sekot līdzi, kā mazajiem ērgļiem sokas ar ligzdošanu vissīkākajās detaļās. Iegūtā informācija var būt noderīga putnu pētniekiem, lai labāk izprasti mazā ērgļa ligzdošanas un barošanās paradumus.
Tāpēc projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” ietvaros ir uzstādītas divas tiešraides kameras pie mazā ērgļa ligzdām.
Viena kamera novietota pie ligzdas eglē Zemgalē.
Šī ligzda ir zināma zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās). Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā ligzdošana tika uzsākta, mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās.
Otra tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda bērzā Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns.
Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca. 2019. gadā ligzda priecēja skatītājus ar harmonisku ligzdošanu - ērgļu pāris Anna un Andris izaudzināja vienu mazuli, kas auga mierīgi, barības pārpilnības apstākļos un veiksmīgi izlidoja.
2020. gadā mazo ērgļu ligzdā eglē bija veiksmīga ligzdošana. Interesanti tas, ka šajā ligzdā aprīlī ieradās viens mazo ērgļu pāris, bet vēlāk atlidoja vēl viens tēviņš. Turpmāk ligzdu pārmaiņus apmeklēja abi, līdz ar to mazuļu paternitāte nav skaidri zināma. Taču arī šeit skatītājiem nācās vērot nepatīkamus skatus – mazajiem ērgļiem raksturīgs kainisms pret jaunāko no mazuļiem, un tāpēc šajā ligzdā, kurā izšķīlās divi putni, izdzīvoja tikai vecākais. Dzīvajos palikušais mazulis bija labi apgādāts ar barību, veiksmīgi izauga un izlidoja, pēdējo reizi ligzdas tuvumā redzēts augusta pirmajā pusē. Otrā ligzdā, kas atrodas bērzā, ligzdošana nenotika.
2021. gada martā tiešraides no mazā ērgļa ligzdām atsākās. Mazo ērgļu ligzdā eglē atgriezās jau pazīstamais pāris un jūnija sākumā izšķīlās viens mazulis. Mazo ērgļu ligzdā bērzā ligzdošana tika uzsākta, bija izdēta viena ola, taču tā gāja bojā – dzenis tajā izsita caurumu.
