Jau kopš 2017. gada, kad Latvijas Dabas fonds sāka īstenot projektu “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā”, kura ietvaros arī tiek veidoti mikroliegumi mazajam ērglim, esam aktīvi iestājušies par to, ka Latvijā nepieciešams uzlabot un pilnveidot kompensāciju mehānismu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, ko valsts īsteno, lai nodrošinātu dabas aizsardzību. Mūsu darbā daudz sastopamies ar meža īpašniekiem un, neatkarīgi no tā, vai īpašnieks atbalsta mikrolieguma izveidi vai nē, visi ir vienisprātis – atbilstošas kompensācijas būtu risinājums, kas apmierinātu visas puses.
Šobrīd meža īpašnieks, kura īpašumā atrasta mazā ērgļa vai kāda cita aizsargājamā putna ligzda un noteikts mikroliegums, saņem kompensāciju līdz 160 EUR par vienu hektāru gadā. Ir skaidrs, ka tas nevar atsvērt zaudētos ienākumus, ja mežu tuvā nākotnē plānots nocirst un pārdot. Līdz ar to jau ilgstoši mikroliegumu veidošana rada spriedzi starp meža īpašniekiem un dabas aizsardzības jomu Latvijā. Latvijas Dabas fonds atzinīgi vērtē to, ka šobrīd atbildīgā ministrija – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ir izveidojusi darba grupu kompensāciju jautājuma risināšanai.
Šī gada jūnijā Latvijas meža īpašnieki publiskoja vēstuli, kurā pauda savu neapmierinātību ar esošo situāciju un lūdza Ministru prezidentu, Tiesībsargu un citas valsts augstākās amatpersonas lemt par moratorija noteikšanu mikroliegumu veidošanai, kamēr nav ieviests taisnīgs kompensāciju mehānisms.
Arī Latvijas Dabas fonds iesaistījās šajā diskusijā, norādot, ka neatbalsta mikroliegumu moratoriju, jo tas šobrīd ir vienīgais veids, kā nodrošināt aizsardzību izklaidus ligzdojošām sugām, tā vietā aicinot risināt pamata problēmu – nodrošināt taisnīgas kompensācijas. Līdzās tam ir būtiski Latvijā turpināt diskusiju starp dažādām interešu grupām par dabas aizsardzības nozīmi, kā arī nostiprināt dabas aizsardzības mērķus tā, lai tie būtu tuvi visai Latvijas sabiedrībai. Mūsuprāt, kompensāciju sistēmas uzlabošanas procesam būtu jābūt aktīvākam, tādēļ ceram uz VARAM politisko gribu šīs problēmas risināšanā.
Šonedēļ esam saņēmuši Latvijas Republikas tiesībsarga vēstuli, kas atbild uz meža īpašnieku iesniegumu, kā arī LDF šai sakarā rakstīto atbildes vēstuli. Tiesībsargs savā vēstulē norāda, ka nevar piekrist, ka “līdz brīdim, kad tiek pieņemts normatīvais regulējums par taisnīgu kompensāciju mehānisma ieviešanu, tiktu pilnībā pārtraukta mikroliegumu izveidošana.” Savukārt, atbildot uz meža īpašnieku vēstulē pausto, ka līdz ar mikroliegumiem tiek ierobežotas privātpersonu īpašuma tiesības, tiesībsargs atgādina – “ja persona nepiekrīt mikrolieguma izveidošanai, tai ir tiesības lēmumu par katra konkrētā mikrolieguma izveidošanu, kas ietver arī izveidošanas samērīgumu, apstrīdēt un pārsūdzēt.”
Esam gandarīti, ka savā vēstulē arī tiesībsargs pilnībā piekrīt tam, ka lielākā problēma patlaban ir atbilstošu kompensāciju neesamība par saimnieciskās darbības ierobežojumiem – šādā izpratnē ir vienoti gan meža īpašnieki, gan dabas aizsardzības eksperti un organizācijas, un ceram uz VARAM aktīvu rīcību.
