Šī gada sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apstiprinājusi mazā ērgļa (Clanga pomarina) sugas aizsardzības plānu Latvijā. Šis bija viens no nozīmīgākajiem projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” darbiem.
Latvijā pirmo mazā ērgļa sugas aizsardzības plānu sagatavoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2000. gadā – tas bija paredzēts pieciem gadiem, taču nekad netika oficiāli apstiprināts. Līdz ar to šobrīd, kad mūsu rīcībā ir jaunākā informācija par sugas izplatību, aizsardzību un ekoloģiju, bija nepieciešams šo plānu atjaunot, kā arī oficiāli apstiprināt.
Plāna izstrādei projektā tika piesaistīts pieredzējušākais ērgļu eksperts Latvijā un starptautiski pazīstamais ērgļu pētnieks Dr. Uģis Bergmanis. Mūsu galvenais mērķis, izstrādājot plānu, bija noteikt precīzus soļus sugas aizsardzībai nākotnē, kā arī ieteikt uzlabojumus saistošajos Ministru kabineta noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību.
Plāns tika izstrādāts 2018. un 2019. gadā. Izstrādes procesā notika vairākas plāna apspriešanas sanāksmes, kurās bija iesaistītas ieinteresētās puses. Konsultāciju procesā tika saņemti daudzi komentāri un priekšlikumi, kuri tika izvērtēti un daļa tiem arī iekļauti plānā.
Jaunajā plānā nosprausti galvenie mazā ērgļa sugas aizsardzības mērķi: saglabāt populāciju aptuveni 4000 pāru robežās; veicināt stabilas ligzdošanas sekmes, kā arī nodrošināt sugas ligzdošanu visās ligzdošanai piemērotajās Latvijas daļās, nepieļaujot pašreiz apdzīvoto teritoriju pārveidošanu ligzdošanai nepiemērotā stāvoklī.
Plāns paredz darbības, lai nodrošinātu zināmo ligzdošanas vietu aizsardzību un veicinātu barošanās biotopu saglabāšanu. Tāpat ieteiktas izmaiņas virknē normatīvu, tai skaitā Ministru kabineta noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu.
Nozīmīgs uzlabojums ieteikts arī MK noteikumos “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”. Tas nosaka, ka, atrodot lielu ligzdu, pirms mežsaimnieciskās darbības uzsākšanas tiek novērtēta tās piederība putna sugai, ko veic sertificēts sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts. Šis papildinājums ļautu daļēji risināt problēmu, uz kuru LDF pēdējā laikā ir vērsis uzmanību – proti, nepieciešamību izvērtēt mežaudzes dabas vērtības, pirms tiek uzsākta mežsaimnieciskā darbība.
Kas notiek pēc tam, kad sugas aizsardzības plāns ir apstiprināts? Dabas aizsardzības pārvalde sniegs priekšlikumus Mikroliegumu noteikumu labojumiem, kā arī priekšlikumus labojumiem dabas aizsardzības noteikumos meža apsaimniekošanā saskaņā ar plānā iezīmētajām vajadzībām. Tāpat paredzēta darba grupas izveide kritēriju izstrādāšanai sociālo un ekonomisko interešu aizskāruma būtiskuma novērtēšanā, par ko atbildīgs Valsts meža dienests.
Mazā ērgļa sugas aizsardzības plāns.
Pilnu sugas aizsardzības plāna ieviešanas grafiku skatīt plāna 12. nodaļā.
