Latvija ir viena no mazajiem ērgļiem bagātākajām valstīm Eiropā. Tāpēc esam būtiska valsts ne tikai šīs sugas aizsardzībā, bet arī zinātniskajā izpētē. Arī projekts “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” ir devis savu ieguldījumu labākai mazo ērgļu ekoloģijas izpratnei.
Projektā iesaistītais ērgļu eksperts Uģis Bergmanis kopā ar vairākiem līdzautoriem, tai skaitā ekspertiem no Lietuvas un Igaunijas, ar projekta atbalstu ir veikuši izpēti par mazo ērgļu ligzdu mainīšanas paradumiem, un šī pētījuma secinājumi ļaus labāk un efektīvāk īstenot mazo ērgļu aizsardzības pasākumus. Turklāt, kā uzsver pētījuma autori, rekomendācijas, kas izriet no šī pētījuma, būs labi piemērojamas arī mazo ērgļu ligzdošanas vietās citās valstīs.
Pētījuma rezultāti publicēti starptautiskā zinātniskā žurnālā Forest Ecology and Managment.
Kā norādīts publikācijā, mazie ērgļi var ilgstoši apdzīvot vienu ligzdošanas iecirkni, kurā laika gaitā var tikt nomainītas daudzas ligzdas. Tā kā vairums no ligzdām atrodas audzēs, kas sasniegušas galvenās cirtes vecumu, ligzdu vietu aizsardzību nepieciešams integrēt komerciālās mežsaimniecības praksē.
Pētījums rāda, ka mazais ērglis, kas ir Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamais putns, ligzdošanai izvēlas tieši pieaugušus kokus. Latvijas likumdošana nosaka, ka mazo ērgļu aizsardzībai var veidot mikroliegumus – teritorijas, kurās aizliegta mežsaimnieciskā darbībā 5-30 hektāru teritorijā ap ligzdu. Mikroliegumu ietver buferzona, kurā mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta ligzdošanas sezonas laikā. Pētnieki norāda, ka šī sistēma ir saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem, un galvenais – koksnes ieguve Latvijā kopš 90. gadiem ir gandrīz dubultojusies apjomā, tajā pašā laikā pēc pievienošanās Eiropas Savienībai un Putnu direktīvas ieviešanas, ir palielinājies arī atrasto mazā ērgļa ligzdu skaits un attiecīgi – mikroliegumu skaits. Tas ir radījis konfliktu starp meža apsaimniekotājiem, dabas aizsardzības jomu un lēmumu pieņēmējiem.
Publikācijas mērķis ir analizēt datus par mazā ērgļa ligzdu izvēli un ligzdu vietu mainīšanas paradumiem, lai izprastu, kā labāk integrēt zināšanas par sugas ekoloģiju meža apsaimniekošanā. Publikācijā tiek aplūkots, kāda veida mežiem mazie ērgļi dod priekšroku, cik gadus mazais ērglis ligzdo vienā ligzdā, kādā attālumā no vecās ligzdas tiek veidota jaunā ligzda.
Galvenie pētījuma secinājumi ir šādi:
- Mazais ērglis ligzdošanai priekšroku dod pieaugušām mežaudzēm, kas atrodas meža malas tuvumā.
- Mazais ērglis ir uzticīgs teritorijai. Vidēji vienu teritoriju aizņem 10 gadus, bet vienu ligzdu teritorijas ietvaros apmēram trīs gadus. Rekords ligzdošanai vienā teritorijā ir vairāk nekā 20 gadu.
- Vienā teritorijā 10 gadu laikā mazais ērglis izveido vidēji 3,3 ligzdas. Jo ilgāk apdzīvota teritorija, jo vairāk tajā ligzdu.
- Teritorijas robežās ērgļi mainīja ligzdas, kas bija izvietotas apmēram 600 metrus viena no otras.
Kopumā pētījuma rezultāti apstiprina, ka mikroliegumi, kuros ir pieaugušas mežaudzes, kas atrodas tuvu meža malām un kurus ietver lielākas buferzonas, ir atbilstošākais instruments mazā ērgļa aizsardzībai ilgtermiņā, turklāt uzsvars ir jāliek uz teritorijas, nevis ligzdas vietas aizsardzību.
Publikāciju lejuplādēt var šeit.
