Jau trešo gadu Latvijā tiek īstenots projekts “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā”, un viens no tā ietvaros veicamajiem darbiem ir mazā ērgļa sugas aizsardzības plāna izstrāde. Sugas aizsardzības plāns ir dokuments, kurā apkopota zinātniski pamatota informācija par sugas populāciju, to ietekmējošiem faktoriem, kā arī pasākumiem, kas veicami sugas aizsardzības stāvokļa uzlabošanai.
Pirmais mazā ērgļa sugas aizsardzības plāns Latvijā tika izstrādāts 2000. gadā, tomēr tas tā arī netika oficiāli apstiprināts. Šobrīd pētnieki ir ieguvuši jaunas zināšanas par sugu, tāpēc nepieciešams veikt sugas plāna atjaunošanu, balstoties jaunākajos zinātniskajos datos.
Martā notika pirmā mazā ērgļa sugas aizsardzības plāna apspriede, kurā Uģis Bergmanis, ērgļu eksperts un sugas plāna izstrādātājs, stāstīja par jaunākajiem mazo ērgļu izpētes rezultātiem, kā arī faktoriem, kas būtu jāņem vērā sugas aizsardzībai un priekšlikumiem sugas aizsardzības plāniem.
Visā pasaulē ligzdo ap 19 700 mazo ērgļu pāru, un gandrīz visi no tiem – Eiropā. Latvijā ligzdo nepilni 4000 pāru, un tas veido 20% no visas pasaules mazo ērgļu populācijas. Mazais ērglis vidēji dzīvo 10 gadus.
Saskaņā ar jaunākajiem izpētes datiem, ligzdas mazais ērglis būvē galvenokārt eglēs un bērzos, un vidējais ligzdas koku vecums ir 83 gadi. Ligzdo pieaugušos mežos un ligzdas būvei parasti izvēlas resnākos kokus. Mazais ērglis ir tipiska mežmalas suga, 90% no visām ligzdām atrodas 400 metru joslā no meža malas.
Savā pētījumā Uģis Bergmanis ir novērtējis, ka 72% no zināmajām ligzdām atrodas galvenās cirtes vecuma mežaudzēs – tātad audzēs, kurās, ja vien nav noteikti īpaši ierobežojumi, ir pieļaujama to nociršana.
Vienā ligzdošanas teritorijā mazais ērglis dzīvo vidēji 10 gadus, un vienu ligzdu izmanto vidēji trīs gadus. Pēc tam putns dodas būvēt jaunu ligzdu tajā pašā teritorijā. Tas nozīmē, ka vienā ligzdošanas teritorijā 10 gadu laikā mazie ērgļi uzbūvē vidēji trīs ligzdas.
Barības ieguvē mazie ērgļi visbiežāk izmanto pļavas – vidēji 64% no kopējā medībās uz zemes pavadītā laika, un atmatas – vidēji 22%, mazāk labības laukus (9%) un mežus (5%). Apkopojot datus par ligzdošanas sekmēm, secināts – jo vairāk peļveidīgo grauzēju, jo labākas ligzdošanas sekmes. Tāpat labākas ligzdošanas sekmes ir rajonos ar lielāku lauksaimniecībā izmantojamo zemju un kultivētu un dabisku zālāju īpatsvaru.
Atbilstoši Starptautiskajai Sarkanajai grāmatai (IUCN Red list of threatend species), mazā ērgļa statuss gan globālā, gan Eiropas mērogā ir novērtēts kā “Least Concern” (vismazāk rūpju) un globālā populācija tiek vērtēta kā stabila (BIRDLIFE INTERNATIONAL 2016). Arī Latvijā mazo ērgļu populācija šobrīd ir vērtējama kā stabila, tomēr salīdzinājumā ar 1990. gadu beigām, kad šo putnu populācija Latvijā bija skaitliski vislielākā, turpmākajā periodā ir konstatēta skaita samazināšanās 10-15% robežās, it īpaši 2003.-2011. gadu periodā. Tepat kaimiņos – Lietuvā – pēdējā desmitgadē ir konstatēta skaita samazināšanās par 26%.
Kāpēc nepieciešams mazo ērgli Latvijā aizsargāt? To nosaka tas, ka vēl nesenā pagātnē piedzīvojām mazo ērgļu skaita samazināšanos. Tāpat risku rada mežsaimnieciskā darbība ligzdu apkārtnē – veicot ligzdu inventarizāciju, 7-10% gadījumu tiešā ligzdas tuvumā konstatēta mežsaimnieciskā darbība, tai skaitā nocirsti meži ar ligzdām. Nozīmīgs faktors ir tas, ka Latvijā vērojama lauksaimnieciskās darbības intensifikācija, tāpēc ir sagaidāma nozīmīgāko barošanās biotopu – zālāju – platību samazināšanās un kvalitātes pasliktināšanās, kas var novest pie ligzdošanas sekmju samazināšanās. Tāpēc lauksaimniecības attīstībai nākotnē varētu būt izšķirīga nozīme mazo ērgļu populācijas saglabāšanā, jo ligzdošanas sekmes galvenokārt atkarīgas no ekstensīvi apsaimniekotā lauku ainavā dzīvojošiem peļveidīgajiem grauzējiem un vardēm.
Mežsaimnieciskās darbības ietekmē visbūtiskāk tiek izmainīta mežaudžu vecuma struktūra, kas ir viens no būtiskākajiem mazo ērgļu ligzdas vietas izvēles kritērijiem. Mazie ērgļi ligzdo galvenokārt pieaugušās audzēs, kuru aizsardzībai tiek veidoti mikroliegumi. Izvērtējot līdzšinējās aizsardzības sekmes, secināts, ka mikroliegumu izveidošanas rezultativitāte ir vairāk nekā 80%.
Kas būtu nepieciešams mazā ērgļa aizsardzībai nākotnē? Uģis Bergmanis ir iezīmējis šādus darbības laukus, kas ļautu nodrošināt mazā ērgļa un tam labvēlīgas vides saglabāšanu Latvijā:
- Mežu apsaimniekošanas plānošana (ieskaitot mikroliegumu veidošanu) atbilstoši jaunākajām zinātniskajām atziņām;
- Mežsaimnieciskā traucējuma samazināšana ligzdošanas periodā mazo ērgļu apdzīvotajās teritorijās;
- Ekstensīvas lauksaimniecības atbalsta sistēmas būtiska pilnveidošana;
- Atteikšanās no glifosāta lietošanas augu aizsardzībā, jo tas kaitē mazā ērgļa barībai – vardēm;
- Labojumi MK mikroliegumu noteikumos (pagarināts buferzonas termiņš, samazināta mikroliegumu platība, atsevišķu koksnes ieguves veidu pieļaušana mikroliegumos; mikrolieguma darbības termiņš);
- Mākslīgo ligzdu būvniecība un ligzdošanas apstākļu uzlabošana kokos ar arboristu paņēmieniem mikroliegumu teritorijās;
- Kompensācijas sistēmas un apmēra būtiska pilnveidošana par mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem privātīpašumos mikroliegumu teritorijās.
Sugas aizsardzības plāna pirmo redakciju ir paredzēts pabeigt laikā līdz vasaras sākumam un nodot publiskai apspriešanai. Pēc tam paredzēta otra sanāksme, kuras laikā interesentiem būs iespēja komentēt plāna saturu un sniegt priekšlikumus uzlabojumiem. Par sanāksmes laiku un vietu vēl informēsim.
Uģa Bergmaņa pētījumu apkopojums un priekšlikumi sugas aizsardzības plānam.
