Mazais ērglis ir īpaši azsargājama suga Eiropā, un Latvija mazā ērgļa kontekstā ir unikālā situācijā – pie mums mājo gandrīz puse no visas Eiropas Savienības mazajiem ērgļiem.
Šiem putniem raksturīgs tas, ka parasti ligzdā izaug tikai viens mazulis. Ja ligzdā izšķiļas divi mazuļi, vecākais noknābā mazāko, līdz tas iet bojā – šo parādību dēvē par kainismu. Ņemot vērā mazo ērgļu aizsardzības statusu, visā pasaulē tiek veikti mēģinājumi paglābt otro mazuli no bojāejas, tādā veidā veicinot sugas atražošanos. Viens no paņēmieniem ir pārcelt vienu no abiem mazuļiem citas plēsīgo putnu sugas ligzdā vai arī mazā ērgļa ligzdā, kurā jau ir liels mazulis, kuram zudusi agresivitāte pret mazāko. Daļa no šiem eksperimentiem ir beigušies pozitīvi, un jaunākais mazulis ir ticis pieņemts svešajā ligzdā un veiksmīgi izaudzis. Jūnijā līdzīgs eksperiments tika veikts arī Latvijā.
Mazā ērgļa tiešraides ligzdā, kas novietota bērzā, perēšana šogad bija pārsniegusi olas inkubācijas maksimumu, kas liecināja par to, ka ola ir vanckars. Vienlaicīgi tika uzieta mazā ērgļa ligzda ar diviem mazuļiem, jaunākajam bija aptuveni trīs dienas. Abi šie notikumi sniedza iespēju veikt eksperimentu – pārvietot jaunāko mazuli, kurš bija lemts noknābšanai, uz neproduktīvo ligzdu, kurā mātīte joprojām perēja vanckaru. Tika veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi un saskaņota rīcība ar vadošajiem mazā ērgļa pētniekiem Latvijā, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldi.
22. jūnija rītā mazā ērgļa jaunākais mazulis, kuram bija aptuveni 5 dienas, tika izņemts no ligzdas. Viņš jau bija cietis no vecākā mazuļa knābšanas, bet nebija nopietni traumēts. Mazulis tika apkopts, pabarots un pārvests uz tiešraides kameras ligzdu bērzā. Vanckars tika izņemts no ligzdas un aizvietots ar mazuli.
Publiskā tiešraide šajā laikā tika atslēgta, jo eksperimenta gaita bija neparedzama un nevēlējāmies lieki satraukt tiešraides skatītājus. Mazā ērgļa tēviņš aptuveni pēc 5 stundām pirmo reizi ienesa un atstāja ligzdā barību. Aptuveni pēc astoņām stundām viņš atkārtoti ienesa barību un ar uzvedību aicināja tuvumā esošo mātīti barot mazuli. Mātīte ilgstoši uztraukti klaigāja ligzdas tuvumā līdz beidzot arī ielaidās ligzdā. Varēja redzēt, ka viņa ir ļoti satraukta. Vispirms viņa aprija tēviņa atnesto žurku, bet pēc tam paņēma knābī mazuli un aizlidoja (video). Mātīte diemžēl nepieņēma radikālās izmaiņas ligzdā, kad olas vietā uzradās jau paaudzies mazulis.
No viena šāda eksperimenta, protams, nevar izdarīt secinājumu par to, ka mazā ērgļa mātītes nekad nepieņems ligzdā svešu mazuli olas vietā, tomēr ir skaidrs, ka mazais ērglis kā suga ir ļoti jutīgs pret iejaukšanos ligzdošanas procesā. Mātītei bija jāpārvar divkāršs stress – gan cilvēka klātbūtne ligzdā, gan olas pazušana un sveša mazuļa uzrašanās. Iespējams, ka gadījumā, ja vanckaru aizstātu ar vēl nešķīlušos olu no citas ligzdas (kurā pirmais mazulis jau būtu izšķīlies), būtu lielākas cerības uz to, ka mātīte pieņemtu svešo olu. Ir jāņem arī vērā, ka sugas ietvaros indivīdi mēdz būt ar ļoti atšķirīgu toleranci pret traucējumiem, tāpēc, ja nākotnē radīsies līdzīga situācija, šāds vai līdzīgs eksperiments būtu jāatkārto.
Paldies ornitologiem Arnim Zacmanim, Uģim Bergmanim, Jānim Ķuzem un Aivaram Petriņam par atbalstu eksperimenta norisē.
Ģirts Strazdiņš
