Lielo ērgļu un melno stārķu ligzdas ir iespaidīgas apjomā un svarā – ilgstoši lietotām ligzdām, kas tiek papildinātas katru gadu, svars var sasniegt pat tonnu. Tādas var noturēt tikai pietiekami veci un stipri koki ar spēcīgiem zariem. Ja ligzda ir būvēta stabilā žāklē (vislabāk – vecā priedē vai ozolā), un putni to regulāri papildina ar jaunu materiālu, ligzdas dzīves laiks var būt arī daudzi desmiti gadu. Parasti tomēr ligzdu mūžs ir īsāks – ja tā ir izaugusi ļoti liela un smaga, turklāt tās svaru pēc ilgstošām lietavām ir papildinājis ūdens, vai ziemā – sniegs, ligzdu balstošie zari var neizturēt slodzi, un daudzus gadus lietota ligzda īsā mirklī pārvēršas par zaru un kūdras čupu uz zemes. Tomēr līdzās dabiskiem iemesliem Latvijā ligzdu drošību un netraucētu putnu ligzdošanu tajās ietekmē arī mežizstrāde. Projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” ietvaros veiktajā ligzdu uzskaitē jau otro gadu pēc kārtas konstatēts, ka 10% no visām neaizsargātajām ligzdām apdraud mežistrāde – tā notiek ligzdu tiešā tuvumā nerēķinoties ar putnu klātbūtni, ligzdas koks ir iezīmēts nociršanai, vai arī mežs tiek nocirsts līdz pat ligzdas kokam (reģistrēti arī gadījumi, kad ligzdas koks ir nocirsts, vai ligzda nogāzta).
Viens no dabas aizsardzībā pārbaudītiem paņēmieniem, kā stiprināt ērgļu un citu lielo putnu populācijas, ir mākslīgo ligzdu veidošana. Tāpēc arī Latvijas Dabas fonda eksperti ir apņēmušies katru gadu Latvijas mežos uzbūvēt 10 līdz 15 mākslīgās ligzdas mazajiem ērgļiem.
Ornitologs un ērgļu pētnieks Jānis Ķuze skaidro, ka mākslīgā ligzda tiek būvēta kokā, kas novērtēts kā mazajam ērglim piemērots – tam ir jābūt ar atbilstošu vainagu, kā arī pietiekami vitālam un stipram. Arī atrašanās vietai ir nozīme – kokam jābūt pietiekami tuvu meža malai, jo mazie ērgļi ir mežmalu putni un mājo tuvu barošanās vietām. Ja iespējams, ligzdas būvēšanai tiek izvēlētas egles vai bērzi – koku sugas, kuras šim mērķim visbiežāk izvēlas arī paši ērgļi. Vēl labāk, ja kokā kādreiz jau bijusi ērgļa ligzda – prakse rāda, ka šādos gadījumos (it īpaši – ja mākslīgā ligzda uzbūvēta īsi pēc tam, kad nokritusi dabīgā), iespēja, ka ligzda tiks aizņemta, ir ievērojami augstāka. Ir vairākas metodes mākslīgo ligzdu būvēšanai, un konstrukcijas izvēle ir atkarīga galvenokārt no koka vainaga formas, kā arī pieejamiem materiāliem. Tā var būt pēc skata ļoti dabiska, ērgļu būvētas ligzdas mākslīga kopija, un arī mākslīgs karkass – ligzdas rāmis, kas papildināts ar ligzdas vainagu. Pieredze rāda, ka ērgļi, melnie stārķi un arī ūpji (kas paši ligzdas nebūvē, bet var aizņemt citu putnu būvētas ligzdas) labprāt izvēlas šādas “sagataves”, kuras tālākā lietošanā pat var būt stabilākas un izturīgākas nekā putnu pašu būvētās mājas. Vienas mākslīgās ligzdas uzbūvēšanai nepieciešams dienas darbs diviem cilvēkiem, tomēr, ja darbs ir izdarīts, kā nākas, šāda ligzda var kalpot pat vairāk kā 20 gadus.
Mazie ērgļi ir Latvijai ļoti nozīmīgi putni, jo pie mums mājo aptuveni 45% no visas Eiropas Savienības mazo ērgļu populācijas. Līdz ar to Latvija ir ļoti svarīga vieta mazo ērgļu aizsardzībai kopumā. Tomēr kopš 2000. gada šo putnu skaits pie mums ir samazinājies par aptuveni 15%. Mākslīgo ligzdu veidošana ir viens no daudzajiem darbiem, kas palīdz mazajiem ērgļiem Latvijā justies labāk.
