Latvija ir mazo ērgļu lielvalsts: pie mums mājo viena piektdaļa pasaules populācijas. Līdz ar to ir būtiski ar piemērotu pļavu, ganību, aramzemju un mežu apsaimniekošanu panākt, lai to skaits nemazinātos. Šobrīd, kad vērojama mežu apsaimniekošanas un lauksaimniecības intensifikācija, Latvijas Dabas fonds jaunā video materiālā atgādina, kā ir iespējams saimniekot, saudzējot dabu, tostarp arī nodrošinot labvēlīgus dzīves apstākļus mazajam ērglim.
Kāpēc jāsargā mazais ērglis? Kāda ir tā ikdiena zālājos un kokos? Kā saimniekot pļavās, mežos un laukos? Kāpēc nepieciešams un kā tiek īstenots mikrolieguma instruments? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem iespējams rast informatīvajā filmā “Mazajam ērglim draudzīga saimniekošana”, kuru veidojis kinorežisors Māris Maskalāns, žurnāliste Sandra Kropa, kā arī vairāki eksperti, piemēram, ornitologs Jānis Ķuze, zālāju biotopu eksperte Maija Medne, ērgļu pētnieks un Latvijas Valsts Mežu vecākais vides speciālists Uģis Bergmanis. Sagatavotajā materiālā dzirdami arī dažādu dabas teritoriju saimnieku pieredzes stāsti – komentārus sniedz zemnieku saimniecības “Tīravoti” vadītājs Ivars Silkāns, dabas parka “Kuja” zemes apsaimniekotājs Aigars Oļukalns un citi. Filma veidota ES LIFE programmas projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” ietvaros, kura mērķis ir uzlabot mazā ērgļa aizsardzības stāvokli Latvijā, fokusējoties uz konkrētās putnu sugas ligzdošanas vietu aizsardzību, kā arī uz barošanās vietu apsaimniekošanu.
“Latvijas pļavas nevar pastāvēt bez cilvēka klātbūtnes, tās ir obligāti jāapsaimnieko. Ja pļavu pārstājam apsaimniekot, tā aizaug ar krūmiem tāpēc, ka Latvija atrodas mežu zonā, un jebkura atklāta teritorija, kuru nepļauj, aizaug ar kokiem un krūmiem. Galvenais ir pļaut vasarā sienā laikā,” filmā padomu zālāju, kuri ir arī mazā ērgļa iecienītākā medību vieta, apsaimniekošanai sniedz Maija Medne. Savukārt Uģis Bergmanis skaidro, kāpēc ilgstspējīga ainavas iekārtošana ir putniem būtiska: “Jo bagātāka ar struktūrām ir šī mazā ērgļa medību teritorija, jo nelielāka teritorija ērgļiem ir vajadzīga. Un, jo mazākā teritorijā ērglis var iegūt barību, jo vairāk ērgļi var salīdzinoši tuvu sadzīvot kopā.” Latvijas Dabas fonds aicina ikvienu dabas cienītāju, lauku teritoriju iedzīvotāju un zemes apsaimniekotāju iepazīties ar šo materiālu, lai vairāk uzzinātu ne tikai par mazā ērgļa nozīmi Latvijā, bet arī par mikroliegumu nepieciešamību un dabai draudzīgu, ekonomiski izdevīgu pļavu un mežu pārvaldi.
Filma pieejama digitālajā vietnē “YouTube”, kā arī projekta mājaslapā www.mazaiserglis.lv.
